Kas agrāk bija pareizs, tagad tiek uzskatīts par nepareizu. Pandēmijas neļauj cilvēkiem veidot tiešus, fiziskus kontaktus vienam ar otru. Labākais veids, kā izvairīties no citiem cilvēkiem, nav viņus redzēt, ar viņiem sarunāties, ar viņiem sazināties un kopā ar viņiem mijoties. Tas mūs atgriezīs pie tradicionālās klases apziņas.
Šāda veida tradicionālā diskriminējošā izturēšanās galu galā vēl vairāk sadalīs kopienas, sabiedrības un, protams, veselas tautas. Tie, kuriem ir privilēģijas vai kuri var atļauties zāles vai aprīkojumu, lai atgūtuos no slimības, būs ieguvēji, bet pārējie - zaudētāji.
Vismaz pagaidām ir jāaptur solis uz atvērtu, brīvu, uz noteikumiem balstītu un patiesi globalizētu starptautisko kārtību, kuru starptautiskā sabiedrība ir ievērojusi un sapņojusi pēdējās trīs desmitgadēs. Šī laikmeta paražas, idejas vai noteikumi var neatgriezties pat pēc pandēmijas beigām.
Kā minēts iepriekš, cilvēcei progresējot, attiecīgi pieauga arī pandēmiju radītie draudi. Tomēr tas varētu mainīties tagad, kad cilvēki ir sākuši pāriet uz virtuālo zonu internetā. Par laimi, pandēmijas nevar notikt kibertelpā, un tikai datorvīrusi var iznīcināt virtuālo realitāti.
Pats COVID-19 neko nedos, jo iznīcina tikai to, kas jau pastāv. Cilvēkiem un mākslīgā intelekta atbalstītām mašīnām ir jābūt un tām jābūt kaut kam jaunam. Jāatceras, ka pēc mēra 14 gadsimtā viduslaiku beigās iestājās Renesanses laikmets.